Inese C.

Inese viennozīmīgi ir viedākā dejotāja no Kadiķa pieredzes bagātā zara, jo kolektīvā dejo jau no tā pirmās dienas, kad 1989. gada 30. novembrī Tomes tautas namā sanāca 7 pāri dejot gribētāju. Tolaik kolektīva vadību uzņēmās Sandra Tilta, bet nu Inese jau dejojusi pie visiem kolektīva vadītājiem. Pirmās deju gaitas savukārt apguvusi skolas deju kolektīvā.

Ineses mīļākās dejas ir "Rūnu raksti", "Visam cauri iet", "Rīga dimd", kā arī cikls no programmas "No sirsniņas sirsniņai". Spilgtāko momentu Kadiķī viņai ir grūti nosaukt, jo katra diena, kas pavadīta kolektīvā, ir kā pērle.

Deju biedri Inesi kā jau kolektīva prezidenti raksturo kā izpalīdzīgu, smaidīgu un ļoti sirsnīgu. Inese ir mamma un kolektīva svarīgākā persona, ar kuru gandrīz katram dejotājam asociējas Kadiķis un tā vēsture. Diez vai arī kolektīvā ir otrs tāds cilvēks, kas spētu atbildēt par tērpiem un pasākumu organizēšanu. Nebūtu mums Ineses, nebūtu mums tik burvīgu tērpu. Ineses pārraudzībā par visu tiks padomāts, vienmēr viss tik izdarīts, lai izdotos pilnībā. Jāteic tā - Kadiķis bez Ineses būtu kā bez rokām.

Inese ir īsta latviete, un, lai vai kādi vēji pūš, Inese stāvēs lepna un nesalaužama. Kadiķiešiem Inese ir patiess draugs, kas nekad nenodos.

Pašai Inesei Kadiķis asociējas ar mūžzaļo, adataino un veselīgo kadiķa koku, kas ilgi dzīvo, tāpēc Kadiķim novēl ilgu mūžu, izturību, neizsīkstošu nemiera garu, kā arī sirsnības un jautrības pārpilnību.