Zita

Zita dejot sākusi pavisam neilgi pēc tam, kad iemācījusies spert savus pirmos soļus, un jau tajā brīdī bija skaidrs, ka Zitai deja būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa. 

Pirmos deju soļus iemācījusies Rīgā, tautas deju kolektīvā "Virpulītis". Vēlāk turpinājusi dejot arī pamatskolā pie I. Pauniņa un vidusskolā pie L. Plostnieces. Kadiķī Zita nonāca 2012. gadā, nodejojot šeit vienu sezonu un piedaloties XV Deju svētkos, kas līdz šim bijis Zitas spilgtākais moments kolektīvā. Pēc XV Deju svētkiem kolektīvu uz laiku nācās pamest, bet kopš 2016. gada Zita sevi atkal lepni sauc par Kadiķieti, un ir viena no šī brīža aktīvākajām dejotājām. 

Lai arī no mazotnes izdejotas neskaitāmas dejas, Zitas mīļākā deja ir skaistā un cēlā "Kurzeme", jo īpaši tāpēc, ka Kurzemes krastos šalko Baltijas jūra, un jūra Zitai ļoti iet pie sirds. Kā pati atzīst - arī deja "Krogus Madaļeņa" patiesi iepatikusies.

Zita viennozīmīgi ir kolektīva sievišķīgākā dvēsele, kuras optimistiskais smaids vienmēr liek domāt, ka viss ir kārtībā un kuru esam pieraduši redzēt smaidīgu un pozitīvi noskaņotu.  Zita arīdzan ir dzīvespriecīga, apzinīga un talantīga dejotāja, kas vienmēr kādam veltīs kādu labu vārdu un neatstās citu nelaimē.

Zitai Kadiķis asociējas ar sīkstumu un izturību, lai vai kādi vēji pūš. Kadiķim novēl saglabāt vēsu prātu, bet dejotājiem – noturēt šī brīža entuziasmu izaugsmē. Tā tik uz priekšu!