Jā... tik ilgi gaidīts bija un tik ātri
paskrēja “Kadiķa” jubilejas koncerts! Pavasarī likās, ka vēl vesela mūžība līdz
decembrim. Vasarā likās, ka vēl daudz laika sagatavošanās darbiem. Rudenī lēnām
piezagās maza panika, ka nu jau drīz... Un tagad? Tagad milzīgs gandarījums par
labi padarītu darbu! Kaut arī atmiņas un sajūtas par
izdzīvoto jubilejas koncertu jau savijušās ar piparkūku un pīrāgu smaržu, tās
arvien vēl dzīvā atmiņā. Tik skaistas un dzīvas emocijas, dzīves mirkļi jāpatur
atmiņā un sirdī, lai tad, kad ir skumji, var pacelt laukā un priecāties.
Vēlamies vēlreiz teikt PALDIES. Liels, liels paldies, visiem, bez kuriem
koncerts nebūtu tik sirsnīgs, pārdomāts, jautrs, bagāts, interesants. Paldies
visiem kadiķiešiem, jo katrs deva savu artavu! Kaut
vai ar mutisku atbalstu un uzslavām! Īpašs paldies Aleksim Paulam, kurš,
mācoties tālajos ziemeļos, aiz Polārā loka, savā kosmonautikas augstskolā,
būdams sirdī riktīgs kadiķietis, izveidoja un noformēja afišas, ielūgumus,
salika avīzi un mūs atbalstīja morāli gan pirms, gan pēc koncerta! Paldies visiem, visiem, visiem! Arī
Robim un Sandrai par morālo atbalstu pīrāgu cepšanas laikā! Viss notiek
tāpēc, ka Kadiķis nevar atpūsties ne brīdi! Paldies visiem iepriekšējiem Kadiķa vadītājiem! Bez jums mēs nebūtu tādi, kādi esam! Paldies Ķeguma pašvaldībai, paldies
tautas namam! Paldies visiem vieskolektīviem - gan tiem, kas kuplināja koncertu, gan tiem, kas šoreiz atbalstīja no skatītāju rindām! Paldies visiem, kas atbrauca no tuvienes un tālienes!
Kadiķis
cilvēkiem vajadzīgs vienmēr, gan ziemu, gan vasaru! Viss kadiķis: skujas, miza,
sveķi, saknes, zari un ogas ir plaša pielietojuma dziedinoši līdzekļi.
Kadiķa drogas ievāc dažādos gadalaikos: saknes - rudenī, mizu un
jaunās zaru atvases - pavasarī, sveķus - vasarā, bet ogas - oktobrī,
novembrī, kad tās nogatavojušās un ieguvušas tumši zilganzaļu nokrāsu.
Tautas dziedniecībā kadiķogas izmanto nieru darbības stimulēšanai,
sirds reimatisma dziedināšanai, asinsvadu paplašināšanai, locītavu
reimatisma ārstēšanai, kaitīgo vielu neitralizēšanai aknās, ēstgribas
uzlabošanai. Ogu spēks ir to pārsteidzošajā fitoncīdu bagātībā.
Kadiķa ārstnieciskais aromāts dzen sviedrus, palīdz uzveikt saaukstēšanās
slimības, spēcina un uzmundrina organismu, attīra elpošanas ceļus,
bet ogu košļāšana mazina zobakmens aplikuma veidošanos. Tā kā, mīļais
Kadiķi - atpūšamies un esam gatavi atkal dot daļiņu sevis tiem, kuri to gaida!
Bilžu galeriju atradīsi šeit
Inga un pārējais "Kadiķis"
Kadiķim deju sezonas noslēgums izvērtās patiešām sirsnīgs. Ar vislielāko atdevi un atbildības sajūtu pirmo reizi devāmies iepriecināt Valsts sociālās aprūpes centra «Vidzeme» filiāle «Ropaži» un 12.gadu pēc kārtas - pansionāta "Madliena" iemītniekus. Prieks cilvēku acīs un sirsniņās ir vislielākā pateicība un gandarījums.
Lai Līgo svētku priekšvakarā jums visiem saulainais domas!
Tiekamies jau drīz!
Vairāk bilžu atradīsi šeit
Vēlamies, lai jubilejas koncertā ar mums kopā būtu arī bijušie deju kolektīva "Kadiķis" dejotāji. Tādēļ, neskatoties uz to, vai šodien tu dejo citā kolektīvā, vai arī vairs nedejo, bet vēlies būt kopā vienā solī ar mums un piedalīties kā dejotājs koncertā, atsaucies un piesakies:
Pirmā kopā sanākšana paredzēta šī gada 24.martā pl.11.00 Ķeguma tautas namā, lai visi satiktos, saprastu iespējamo dejotāju sastāvu un vienotos par mēģinājumu laikiem.
P.S. Ja gadījumā netiec uz pirmo kopā sanākšanu, bet vēlies dejot koncertā - dod ziņu, gaidīsim tevi nākošajos mēģinājumos!
Tikko esam nosvinējuši mūsu
Latvijas 100. Dzimšanas dienu. Bet svētki nebeidzas! Ieskandinot jauno, tikko
iesākušos Latvijas simtgadi, vidējās paaudzes deju kolektīvs „Kadiķis” visus
mīļi ielūdz un gaida uz savu ikgadējo deju kolektīvu sadraudzības koncertu
„Simtiem soļu izdancošu...”. Simtiem soļu mums palīdzēs izdancot mūsu draugi – deju
kolektīvi no Rīgas, Lielvārdes, Ādažiem un Rēzeknes!
Tas būs jaudīgi! Tiekamies jau
8.decembrī Ķeguma komercnovirziena vidusskolas svinību zālē pl. 18.00! Ieeja
bez maksas!
Pateicoties iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanas projektu konkursam un
pašvaldības finansējumam, biedrība „Vidējās
paaudzes deju kolektīvs „Kadiķis”” realizēja projektu „Tautas
tērpa komplekta atjaunošana vidējās paaudzes deju kolektīvam „Kadiķis””, atjaunojot vidējās
paaudzes deju kolektīva tērpu komplektu un uzšujot deju kolektīva vīriem melnas
bikses.
Savas „ugunskristības” jaunās bikses piedzīvoja jau Deju
svētku lieluzvedumā „Māras zeme” šī gada vasarā, taču savam Ķeguma novadam tās
atrādījām Latvijas Republikas proklamēšanai veltītajā koncertā „Tev mūžam
dzīvot, Latvija!”, „Kadiķa” vīriem nodejojot tik cēlo „Es izjāju Prūšu zemi”.
Melnās bikses ir ļoti nozīmīgs ieguldījums VPDK „Kadiķis”
tautas tērpa komplekta atjaunošanā un papildināšanā. Tas sniedz daudz jaunu
iespēju dejot dejas, kuras līdz šim nebija iespējams dejot, jo trūka atbilstošu
tērpu.
Sakām lielu paldies mūsu šuvējai Ingai Somei un Ķeguma
novada pašvaldībai!
Projekta kopējās izmaksas: 700 EUR.
Kā zināms, Latvijā vīriešu dienu arvien vēl bieži svin pēc jau sen novecojušām tradīcijām – proti, 23. februārī, kad Padomju Latvijā svinēja Sarkanās Armijas dienu. Bet tikai ne Kadiķī! Kadiķa meitas īpašo paldies saviem vislabākajiem, visstaltākajiem un visādi citādi VIS VIS VIS īpašākajiem puišiem saka tieši 19. novembrī, kuru par starptautisko vīriešu dienu ir atzinusi ANO. Starptautiskās vīriešu dienas svinēšanas pirmsākumi ir meklējami 1999. gadā, kad šo dienu oficiāli sāka atzīmēt Trinidada un Tobago, taču šodien Starptautisko vīriešu dienu svin vairāk nekā 70 pasaules valstīs. Turklāt tā ir tik tuvu mūsu valstī tik īpašajai Lāčplēša dienai!
Tāpēc, mīļie Kadiķa puiši, pēc vakardienas skūpstiem paldies jums vēlreiz sakām arī virtuāli. Vienmēr atcerieties, ka esat mums īpaši. Un, ja uznāk slinkumiņš un negribas iet uz mēģinājumu, viens malks „Kadiķietes mīlas dziras” un kājas jūs pašas aiznesīs!
Mīlam!
Hei, Tu! Jā, negrozi galvu apkārt – Tu! Vai Tu jau esi izdomājis nākt
dejot uz Kadiķi? Ja jā, malacis! Ja nē, padomā vēl un kārtīgi!
Jo:
Shēma pavisam vienkārša!
Cik daudzi šonedēļ mēģina rast
sev vietu un jautā – vai pastāv dzīve pēc Dejusvētkiem? Kur palika vesela
jūlija nedēļa?! Pastāv! Pastāv arī dzīve pēc svētkiem. Kurš turpina baudīt vasaru un atvaļinājumu,
un atgūties pavisam lēnām, kuram jāatgriežas darba ierindā pavisam strauji. Bet
tāpēc jau mums ir vajadzīga ikdiena un rutīna, lai mēs novērtētu, kas ir
svētki! Atmiņās par tiem vēl kādu laiku dzīvosim un kavēsimies. Tas nu ir
pavisam skaidrs!
Paldies visiem, kas bija ar mums un par mums! Paldies Ķeguma novada domei par atbalstu, ieinteresētību un saldo pārsteigumu! Paldies katram un ikvienam! Tiekamies drīz!
Saulgriežu laikā ir jādodas pie dabas smelties tās zaļo mieru un harmoniju. Kadiķa dzīvē tas bija kaut kas sen nebijis, bet tik fantastisks – mēģinājums brīvā dabā, ar visām klavierēm viena jauka mūsu dejotāja pagalmā. Visu dienu laika apstākļi mums lika šaubīties – vai tiešām izdosies??? Liels vējš nesa lietus lāses paralēli zemei. Pl. 19.30 mākoņi mistiski pašķīrās un parādījās vakara saulīte, lai jau 20.00 varam sākt savu iknedēļas mēģinājumu, bet šoreiz zaļā pļavā starp ķiršiem!
Mīļie Kadiķa draugi un sekotāji! Lai jums brīnumaini Līgosvētki! Esiet prātīgi un centieties paņemt visu labāko, ko sniedz šis saulgriežu laiks!
Šogad svinam Latvijas simtgadi, nākamgad Kadiķis svinēs savas pastāvēšanas 30gadi, bet jau 11.gadu pēc kārtas Kadiķis ar koncertu priecē vispārējā tipa pansionāta „Madliena” ļaudis, tādējādi ieskandinot vasaras saulgriežus arī viņu mājās un sirsniņās. Kadiķim palīdzēja trīs jaukas dziedātājas, lai starp dejām varam atvilkt elpu un sagatavoties nākamajai.
Re, kā mums gāja!
P.S. Kadiķim tas nebija vienīgais koncerts - mēs esam tādi malači, ka pirms brauciena uz Madlienu piedalījāmies pasākumā Lielvārdē, kur kopā ar draugem - VPDK "Lāčplēsis" uzdejojām arī tematiskajā pasākumā "KOLHOZS LĀČPLĒSIS – 1948."
Ķeguma novada svētki ir
nozīmīgākie svētki Kadiķa deju sezonā, kad Kadiķis sniedz prieku ar savu
sniegumu SAVAM novadam! Tā arī šogad, kad 26.maijā, Ķeguma novada svētku
lielkoncertā izdejojām 3 skaistas dejas – „Ir 1873.gads. Dimd Rīga” no
Dejusvētku repertuāra, par pieprasītāko deju koncertos kļuvušo jestro „Krūga
Madaļeņa” un pirmo reizi skatītājiem pasniegto „Ačikopu” 16 pāru izpildījumā.
To mums palīdzēja izdejot VPDK „Lāčplēsis” no Lielvārdes. Liels paldies viņiem
par to!
Citkārt ar novada svētkiem Kadiķa
sezona tuvojas izskaņai. Bet ne šogad! Vēl, kā ik gadu, sniegsim labdarības
koncertu pansionāta „Madliena” iemītniekiem un tad jau sāksim balināt blūzes,
buktēt bikses un spodrināt kurpes, lai piedalītos XXVI Vispārējos Dziesmu un
XVI Deju svētkos Rīgā! Šoreiz jau kā D1 grupa! Par to paldies visiem,
kas uzticējās Kadiķim un papildināja mūsu rindas – šobrīd esam jau 12 pāru deju
kolektīvs!
Pārējos foto skaties galerijā!
Biedrība “Vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kadiķis”” realizējusi Ķeguma novada iedzīvotāju iniciatīvas veicināšanas projektu “Klasiskās dejas nodarbību aprīkojuma iegāde dejotāju ķermeņa attīstībai, lokanībai un pašdisciplīnai”.
Projekta rezultātā tika izgatavotas piecas stangas klasiskās dejas nodarbībām, kas ietver sevī uzdevumus, kuri attīsta dejotāja ķermeni, trenē izturību un pašdisciplīnu. Klasiskā deja lauž cilvēka doto no dabas anatomisko ķermeņa uzbūvi un galvenokārt attīsta kāju un gurnu elastīgumu, muguras lokanību, kāju un roku kustību koordināciju.
Kolektīvs aktīvi koncertē ne tikai Ķeguma novadā, bet arī ārpus tā, un vienas sezonas laikā tiek aizvadīti vidēji 15 - 20 koncerti dažādās Latvijas pilsētās un ārpus Latvijas robežām - arī šis gads nebūs izņēmums, un jau sezonas noslēgumā kolektīva dejotāji piedalīsies XVI Deju svētku deju lieluzvedumā “Māras zeme”. Lai arī kolektīvs jau ir aizvadījis pirmo repertuāra pārbaudes skati, vēl ir kur augt, tāpēc iegādātais klasiskās dejas nodarbību aprīkojums ļaus trenēt dejotāju vispārējo sagatavotību un celt deju kolektīva līmeni kopumā.
Klasiskās dejas nodarbību aprīkojums – baleta stangas – tika pasūtītās uzņēmumā “MAD AISS”. Tās ir regulējama augstuma, tādējādi piemērojamas ikviena dejotāja vajadzībām.
Projekta kopējās izmaksas: 749,96EUR
Redzi un saki vārdu. Sauc laiku. Kā cēlušies ar slapjām kājām zālē, kā
rāpušies pa rasu uz priekšu. Mēs kāpuši no pagātnes un smēluši tur iedvesmu un
spēku. Zeme devusi, zāle augusi un auguši mūsu tēvu tēvi. Kā krituši laukā un
cēlušies atpakaļ starp rudzu vārpām. Cēlušies un smēlušies dabā. Kā mēs kādreiz
skatījušies pagātnē. Un tad pēc tam. Pēc tā brīža kā ceļam skatu debesīs. Saule
un zelts laistās pār nākotni. Ir tikai rītdiena. Brīva un stipra. Stipri mēs un
stipri bērnu bērni. Zeme zied. Un pasaule laistās krāsās. Un valsts laistās
sākusies no mums un mūsu domas. Un mēs soli speram šodien - un ir. Un zinām, ka
soli spersim rīt - un būs!
Mums bija tas brīdis. Mums būs nākamais brīdis. Bet tagad - tagad esam mēs.
Šajā brīdī starp pagātni un nākamo gadsimtu. Šis koncerts ir mūsu šis brīdis un
mēs aicinām ikvienu tajā nākt un dalīties kopā ar mums.
Koncertā piedalās vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kadiķis” ar draugu
kolektīviem: VPDK “Gatve” (Rīga), "Daiļrade" (Rīga), “Mēmele” (Bauska),
“Apinītis” (Gulbene), “Dzēse” (Skrīveri), “Kūzuls” (Rēzekne), “Dejotprieks”
(Birzgale), TDA “Uguntiņa” (Rīga), “Sprigulītis” (Ādaži) un DA “Pērkons”
(Rīga).
Ieeja brīva!
17. novembrī plkst. 19.00 Ķeguma komercnovirziena vidusskolas zālē norisināsies Latvijas Neatkarības Proklamēšanas 99. gadadienai veltīts koncerts „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu GRIBA” /Rainis/
Pasākuma laikā tiks sumināti konkursa „Veidosim skaistu un sakoptu savu novadu” laureāti un titula „Ķeguma novada lepnums 2017” ieguvēji (izvirzītie kandidāti: Uldis Ābelis, Vija Vollenberga, Rita Reinsone).
Pasākumā uzstāsies Ķeguma novada amatierkolektīvi, kā arī mēs - vidējās paaudzes seju kolektīvs "Kadiķis".
11. novembrī plkst. 19:00 kultūras namā "Lielvārde" Lāčplēša dienai veltītajā koncertā "Ar liesmiņu sirdī" uzstāsies Lielvārdes garnizona ansamblis un vidējās paaudzes deju kolektīvi: "Arnika", "Daiļrade", "Daugavieši", "Kadiķis", "Virši" un "Lāčplēsis".
Ieeja - brīva.
Pirms koncerta, plkst.17:30, Lielvārdes centra laukumā notiks Lāčplēša dienai veltīts piemiņas brīdis. Plkst.18:00 kopīgā lāpu gājienā dalībnieki dosies uz Rembates parku, kur tas noslēgsies pie ugunskura.
Pēc tam visi gājiena dalībnieki laipni gaidīti kultūras namā
"Lielvārde" sasildīties pie tējas tases, uzņemt spēku un enerģiju ar
rudzu maizi un medu, un izbaudīt svētku koncertu.
2017. gada 4. novembrī plkst. 18:00 Deju ansamblis "Pērkons" Jūs ielūdz uz savu sezonas atklāšanas svētku koncertu “Dzintara acīm pasauli skatīt” kultūras pilī “Ziemeļblāzma” (Ziemeļblāzmas iela 36, Lielajā zālē)
Ar deju Jūs priecēs un aizraus arī DA "Pērkons" draugi - TDA
"Sprigulītis", JDA "Kalējs", DA "Pērle", Vidējās paaudzes deju kolektīvs
"Kadiķis", VPDK Lāčplēsis un JDK Imanta.
DA "Pērkons" ar šo koncertu
turpina ikgadēju tradīciju, lai svinētu deju ansambļa dejot prieku un
mīlestību pret latviešu tautas deju!
Arī šogad priecāsimies paši, priecāsies mūsu draugi un priecēsim arī mūsu skatītājus - ne vien ar savu deju, bet arī ar patīkamu pārsteigumu!
Nāc! Mēs Tevi gaidīsim!
Biļešu cena: 3.00 €
Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīze” kasēs, internetā un Kultūras pils “Ziemeļblāzma” informācijas centrā.
Ja esi vidējās paaudzes vecumā, ja vēlies uzsākt vai turpināt dejot kopā tieši ar mums, nāc uz šīs sezonas pirmo mēģinājumu 5. septembrī plkst. 20.00 Ķeguma tautas namā, un viss kļūs iespējams.
Tev noderēs dejošanai piemēroti apavi un apģērbs, jo jau pirmajā mēģinājumā kopā gan iesildīsimies, staipīsimies, gan arī mēģināsim kopā uzdejot. Neuztraucies, mūsu vadītājs un foršie dejotāji visu parādīs priekšā! Kadiķa saime tevi jau gaida!
Ja tomēr vēl līdz galam neesi pārliecināts, gaidīsim tavu ziņu, lai atbildētu uz katru tavu jautājumu.
Vairāk informāciju un pieteikuma anketu meklē te.
Tiekamies!Jau iepriekš rakstījām par to, kā Kadiķis pošas uz deju festivālu Slovēnijā. Mājās palikušie deju biedri ik pa laikam cenšas sazināties ar savējiem ārzemēs, taču ziņu un bilžu maz – ceļš lielākoties tiek pavadīts autobusā un arī skaistu skatu, kur visiem nobildēties, neesot. Internets “neķerot”, tāpēc informācija tiek sūtīta īsziņu veidā. Zemāk tiešā reportāža ar to, kā tad mūsējiem veicas ceļojumā.
11.07.2017
Šobrīd ir parastā autobusa dzīve. Kāds guļ, kāds spēlē spēlītes
telefonā, kāds – zolīti. Ar mums kopā arī deju kolektīvs
“Sprigulītis”. Izrādās Sprigulītī dejo forši cilvēki, un esam diez
gan labi “satusējuši” kopā. Un kas interesanti – arī pilnīgi dažāda
vecuma dejotāji. Ceļš garš un nogurdinošs, saule mijas ar
mākoņiem.
Polijā ļoti noveicās. Viesnīca, kura bija
paredzēta mums, atradās pilnīgā rūpnieciskā nomalē. Aizbraucām
turp, bet mums četros no rīta paziņo, ka esam pārcelti. Viesnīca
bija super – blakus McDonaldi, veikali. Naktī mūsu puiši aukstu
izlejamo aliņu viesnīcas bāriņā dabūja. Atpakaļceļā arī tur būsim.
Un Ģirtiņš jau tagad runā, ka atpakaļceļā jāpērk poļu marinētā
siļķe eļļā. Pagājušā gada braucienā kolektīva biedri viņam bija
ierādījuši šo gardumu.
Autobusā viegla murdoņa, klusas čalas. Ik
pa brīdim skaļāki emociju uzplūdi no tiem bariņiem, kas spēlē zoli.
Reizumis pačub arī pārtikas somas, kad kādam vēders prasa pēc
dopinga.
Šoferi mainīja maršrutu. Mūsējie nebrauks vis caur Austriju, jo dikti dārgi, bet caur Čehiju, Slovākiju un Ungāriju. Čehija sagaida ar kārtīgu lietus devu, un līst kā pa Jāņiem. Tas labi, jo vieglāk braukt, un ir ko elpot. Ģirts solās gulēt jau kādu piekto reizi, bet vēl nav sācis to darīt – nenogurdināms. Ja pirms tam bija nogurums, tad tas pazūd, kad pie apvāršņa parādās Čehijas kalni!
Šorīt, kamēr lielākā daļa kolektīva vēl gulējuši, daži entuziasti devās uz Čenstohovas Jasna Gora klosteri. Lēnā garā – 50 minūšu gājiens. Dievmaizītes dabūjuši visi – tur neviens nešķiro.
Laikam labi uzvedamies, jo, tuvojoties Slovākijas robežai, mums uzliek mūzikas disku, un nu varam iepazīties ar Lietuvas estrādes mūziku. Arī laiks palicies saulaināks un ar katru minūti kļūst karstāks. Slovākijā izbrīnu rada tas, ka uz autobāņa ik pēc 2 km ir tā sauktie SOS telefoni. Un ik pēc 0,5 km uz autoceļa sadalošās joslas ir norādes par šiem telefoniem. Čehija likās skaistāka ar saviem bezgalīgajiem saulespuķu laukiem.
Izbraucot no Bratislavas, šoferi ne tur
nogriezās un mēs kādas 10 min bijām Austrijā. Acīm pavērās
bezgalīgs vēja ģeneratoru lauks. Skats iespaidīgs. Bet nepagāja ne
15 min, un esam Ungārijā. Ungārija mūs pavada ar zibeņu zibeņiem un
kārtīgu lietus devu. Izskatās, ka Slovēnija mūs arī sagaidīs ar
lietu. Šodien esam pabijuši 6 valstīs – Polijā, Čehijā, Slovākijā,
Austrijā, Ungārijā, Slovēnijā – un tas viss nepilnās 10
stundās.
12.07.2017
Pēc vakardienas trakā negaisa rīts Slovēnijā ir brīnišķīgs. Saulīte
staigā pa zemes virsu. Dodamies Adrijas jūras virzienā uz festivāla
mājvietu Portorož'u. Skats no autobusa logiem paveras fantastisks.
Esam kalnu rajonā. Retie baltie mākonīši kā iekārušies kalnu
virsotnēs atgādina gan vulkānu izvirdumus, gan baltas
cepures.
Atšķirībā no iepriekšējām valstīm, kuras
šķērsojām, Slovēnijā ik pa laikam jāmaksā par ceļu. Visi šķiet
maksas ceļi šajā valstī. Bet tas attiecas tikai uz autobusiem un
kravas automašīnām. Ceļu kvalitāte ir ideāla.
Portorož'ā ieradāmies tieši uz pusdienām. Paēdām kārtīgi, kā nekā pirmais siltais ēdiens pēdējo dienu laikā. Te viss zied, smaržo Adrijas jūra un čīgā cikādes. Atvilksim elpu, sagatavosim tērpus vakaram un dosimies iepazīt apkārtni.
Šī diena bija laiskošanās diena pie jūras.
Pēc ierašanās mūsu pagaidu mājās Dijaski Dom, devāmies iepazīt
tuvāko apkārtni. Bet nekur tālāk par brīnišķīgo Adrijas jūras
krastu netikām. Izslāpuši pēc saules Latvijas vasarā, nevarējām
nostāvēt pret siltās jūras vilinājumu. Neskatoties uz to, ka mūsu
mītne ir diezgan augstu kalnā un kāpiens ir kārtīgs pārbaudījums,
meitieši atgriezās pēc peldkostīmiem, lai dotos peldē. Pēc dažām
stundām visiem jau bija stipri manāms iedegums.
Pēc vakariņām bija jāgatavojas festivāla atklāšanai Piranā 1. maija laukumā. Bija grūti saņemties uzvilkt tautas tērpu +38 grādos. Sviedri lija aumaļām, pakustinot pat kājas mazo pirkstiņu. Tā kā mūsu busam bija jāstāv 24 stundas, tad uz Piranu devāmies ar citu tautu kolektīvu busiem. Atklāšanā katra tauta prezentēja un mācīja kādu no savām dejām. Pēc Austriešu mācītās, kura apmēram bija kā mūsu Plaukstiņpolka, mūsu Līgo danči lika pasvīst visiem. Sviedri grauza acis. Organizatori bija noorganizējuši arī svētku mielastu gan ar gardu, gardu sieru utt, gan ar vietējo vīnu. Pirana ir brīnišķīga pilsēta, kā maza Venēcija ar šaurām ieliņām un sajūtu, ka Adrijas jūra iespiedusies viņā. Vakara noslēgumā visiem bija skaidrs, ka gulētiešana bez kārtīgas peldes nenotiks. Nevienu nebaidīja lielais kāpiens kalnā, jo jūras vilinājums bija lielāks.
Ir pienācis jau 9. jūlijs. Ko dara Kadiķis? Protams, ka krāmē koferus. Sezona ir beigusies, bet dejot taču gribas! Tātad ir jālaiž uz ārvalstīm! Lai gan oficiālo deju sezonu tikko esam beiguši, ir skaidrs, ka dejotājiem tā mazpamazām turpinās gandrīz visu vasaru, jo šobrīd pošamies uz deju festivālu Slovēnijā! Lokam šortus, ievingrinām kājas, iemetam deju kurpes somās - īsāk sakot - pēc sezonas oficiālā noslēguma aktīvi gatavojamies braucienam.
Jūtamies gandarīti - līdz sezonas
beigām esam izbraukājuši un izgriezuši 10 koncertus, nosvinējuši un atzīmējuši
visas gada vārdadienas ar attiecīgu kūku apjomu, kā arī skrējuši un rikšojuši pa
dažādiem aktīviem pasākumiem, palaidnībām, vietām un nevietām. Tā gan - pa vidu
aktīvai koncertēšanai esam paspējuši piedalīties arī sportiskās aktivitātēs -
savas rallija braucēju prasmes pavasarī pierādījām deju kolektīvu auto
orientēšanās sacensībās ”Pa Pēdām 2017”, sevi pārstāvot un piedaloties ar
veselām trim ekipāžām! Jāsaka, ka Kadiķa kolektīvs parādījis sevi diezgan
„zvērīgi” un aktīvi - visas trīs komandas iekļuvušas 10-niekā.
Arī pēdējie šī gada koncerti palikuši
spilgtā atmiņā. Ļoti priecājāmies par sava novada – Ķeguma - svētkiem, kur izdevās
iepriecināt apmeklētājus un arī pašiem labi pavadīt laiku. Sakām paldies pašvaldībai
par speciāli šim pasākumam iegādātajiem jaunajiem, skaistajiem un baltajiem
tērpiem. Mums ir liels prieks tajos dejot un no skatītājiem dzirdam vislabākās
atsauksmes - tie izceļas ar īpašu dizainu, jo tie nav klasiskie tautastērpi,
bet stilizēti seno baltu apģērbi ar kāju autiem, ko ņemsim līdzi arī vasaras
braucienā, lai izrādītu ārpus Latvijas. Koncertā sastrādājāmies arī ar citiem
Ķeguma pašdarbnieku kolektīviem – kā dejotājiem, tā dziedātajiem - un
uzstājāmies kopā ar vietējo Ķeguma jaukto kori “Lins” - dejot pie dzīvās
mūzikas nesanāk tik bieži, tāpēc priecājāmies par šo iespēju. Pasākums
izdevies! Savukārt raksturojot sekojošo neoficiālo pasākuma daļu - ballējušies
kur nu katrs, bet visi apliecina labas un patīkamas vakara atmiņas - esam zālē
pie skatuves mūzikas pavadībā dejojuši līdz rītam, tikuši plaši piesaistīti
jauni kolektīva dalībnieki un visus kopā sasaucis kopējs garš „saimes” galds
(klāts tik brangi, gluži kā „Vella kalpos”). Jutāmies kā pašā svētku vidū, jo
savas mājas - tautas namu - dalījām arī ar aicinātajiem skatuves māksliniekiem -
Lauri Reiniku, Vintāžu un Horenu. Protams, ka izmantojām iespēju satikties
„aizskatuvē”, safotografēties un savākt autogrāfus!